Galēni, Galēnu pagasts, Preiļu novads
Lat, lon: 56.479143, 26.840436
Galēnu muižas apbūve ir viena no plašākajām Latgalē. Kungu māja celta grāfu Borhu dzimtai.
Galēnu pagastavēsture ir sena un bagāta. 13. gs. zemes uz dienvidiem no Lubānas ezera ietilpa Jersikas karalistes sastāvā. Pēc 1213. gada, apmainot dažus novadus, tā nonāca bīskapa Alberta pārvaldē. 14. gs. pirmajā pusē bīskaps daudzus savus īpašumus, t.sk. Galēnus, izlēņoja Tīzenhauzeniem.
No 1472. – 1483. g. par Livonijas ordeņa mestru kļūst Bernhards Borhs. 1483. gada 1. februārī B. Borhs izlēņo savam radiniekam Simonam Borham Tīzenhauzenu īpašumu. Šī ir arī pirmā reize, kad Galēnu vārds ir minēts vēstures avotos. Kopš tā laika Galēnu muiža ar dažādām apkārtējām muižām un folverkiem līdz 19. gs. vidum ar nelieliem pārtraukumiem piederējusi grāfu Borhu dzimtai, kura ir viena no vecākajām dzimtām Baltijā.
No 1830. – 1893. gadam Galēnu muižas īpašnieks ir Kārlis fon Feldens de Jozefi, kura laikā Galēni kļuva par latviskās dzīves centru plašai apkārtnei. Pēc viņa nāves īpašumu mantoja vienīgā meita Anna, kura bija precējusies ar ģenerālmajoru Arkādiju Engelhartu. Anna Engelharta ir arī pēdējā vēstures avotos minētā Galēnu muižas īpašniece, kurai tā piederējusi no 1893. gada līdz muižu nacionalizācijai 1920. gadā.
Galēnu muižas apbūve ir viena no plašākajām Latgalē. Muižas kompleksā ir plaša saimniecības ēku apbūve, kas iekļauj gan dzīvojamās ēkas, gan saimniecības ēkas – kūtis, staļļus, kalpu māju klētis un sarga mājiņas. Saimniecības ēkas grupējas ap saimniecības pagalmu, uz kuru veda vārti mūra stabos.
Muižas kungu māja, iespējams, celta jau 18.gs. un vēlāk vairākkārtīgi pārbūvēta. Pašreizējais mezonīns un jumta logi izbūvēti 19. gs. 2. pusē.
Vecākā un tipoloģiski interesantākā ir mūra klēts ar stūra kontrforsiem un mansarda jumtu, kas celta 18. gs. 2. pusē.
Galēnu muižas kungu mājas priekšā atrodas regulāra plānojuma parks, ierīkots franču dārzu stilā grāfa Mihaila Borha laikā (1751-1811). Parks, kura platība - 5,9 ha, ir aizsargājams valsts nozīmes dabas objekts. Savos ziedu laikos tas aizņēmis trīs reizes lielāku platību nekā tagad. Tas bijis ļoti kopts – mākslīgi veidotajos grāvjos vienmēr tecējis ūdens, bet parka centrālajā dīķī ziedējušas ūdensrozes un dzīvojuši gulbji.Mūsdienās parka ģeometriski simetriskais plānojums vēl joprojām ir daļēji saglabājies – pa perimetru parku ietver koku alejas un rindas, bet tā vidusdaļā sausi grāvji imitē bastiona nocietinājumus.Parkā vērojama koku un krūmu sugu daudzveidība, bet ievērības cienīgas noteikti ir senās lapegles, kuras ieskauj parka centrālo laukumu, veidojot savdabīgu norobežojumu, kā arī kārpainie segliņi, kuri noteikti nepaslīdēs garām vērīgākajiem parka apmeklētājiem. Teritorija tiek pastāvīgi kopta, atjaunoti stādījumi. Bijušā muižas parka centrālajā laukumā ik gadu notiek dažādi pasākumi, t.sk. tiek organizētas Līgo svētku svinības.
Parkā izveidota arī pastaigu taka - Filozofijas taka ar dažādām koka skulptūrām.